Ziņu arhīvs

Augsts sīku cieto daļiņu piesārņojuma līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir ļoti aktuāla un būtiska tēma

2023 01 30

Gaiss ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē dzīvību uz Zemes – atkarībā no ķermeņa uzbūves cilvēks diennaktī patērē 6-12 m3 gaisa, bet lielu fizisko slodžu gadījumā pat vairāk. Ja gaiss ir piesārņots, tad kaitīgu vielu mikrodaudzumi gaisā var ietekmēt cilvēka veselību.

Apkārtējā vidē ir ķīmiski inerti savienojumi, kas atrodas gaisā sīku daļiņu veidā. Cietu vielu sīkās daļiņas, tai skaitā putekļi, kvēpi, ziedputekšņi, azbests, svina, arsēna, kadmija un citu smago metālu savienojumi, nitrāti un sulfāti, šķīdumu pilieni, naftas produkti, dioksīni, policikliskie bifenili, pesticīdi paliek atmosfērā noteiktu laiku, kas ir atkarīgs no daļiņas relatīvā izmēra, nokrišņu biežuma un intensitātes.

Sīkās daļiņas ir viskaitīgākās cilvēka veselībai, jo var pārvarēt plaušu dabiskās aizsardzības barjeru un uz šo daļiņu virsmas var būt absorbējušās kancerogēnās vai toksiskās vielas, kas kopā ar daļiņām nonāk organismā.
Aerosoli un putekļi uzskatāmi par lielāko atmosfēru piesārņojošu savienojumu grupu un to iedarbība uz cilvēku, dzīvnieku, augu veselību un ēku stāvokli var būt nelabvēlīga.

Eiropas Savienības Vides aģentūra ir publicējusi ziņojumu, ka 2020. gadā ES no gaisa piesārņojuma ir nomiruši aptuveni 240 000 cilvēku, kuru nāvi izraisīja ļoti augsts sīku cieto daļiņu līmenis gaisā.

Īpaši liels gaisa piesārņojums, kurš apdraud cilvēkus, ir pilsētās un lielpilsētās. Skaitliskā izteiksmē tas nozīmē, ka 96 procenti no visiem pilsētniekiem ir pakļauti augstam cieto daļiņu piesārņojuma līmenim, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās noteiktos rādītājus — piecus mikrogramus uz kubikmetru.

Plaušu vēzis, sirds slimības un insults

Smalko putekļu piesārņojums gaisā joprojām ir lielākais veselības apdraudējums, ko rada mūsu vide. Tāpēc piesārņojošās daļiņas ir viens no galvenajiem slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņiem. Sirds slimības un insults ir galvenie nāves cēloņi, pēc tam seko plaušu vēzis un citas plaušu slimības.

Saskaņā ar Vides aģentūras datiem aptuveni 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumi ir radušies no gaisa piesārņojuma, kam par pamatu ir regulāra sīku cieto putekļu daļiņu ieelpošana. Aptuveni 24 000 nāves gadījumus izraisīja ozona (O3) piesārņojums un 49 000 nāves gadījumu bija hroniskas slāpekļa dioksīda (NO2) iedarbības rezultātā.

Labāks gaiss pēc pandēmijas

Taču ir arī labas ziņas: pēdējos gados priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits no cieto daļiņu piesārņojuma ES ir samazinājies par 45 procentiem. Ja šī tendence turpināsies, ES varētu sasniegt mērķi un līdz 2030. gadam par 55 procentiem samazināt priekšlaicīgu nāves gadījumu skaitu cieto daļiņu piesārņojuma dēļ. ES Komisija šo mērķi izvirzīja kā daļu no tā dēvētā Eiropas zaļā kursa.

2020. gadā pandēmijas ierobežošanai veiktie pasākumi daudzās valstīs ietekmēja piesārņojošo vielu emisijas, kā rezultātā uzlabojās gaisa kvalitāte. EVA norāda: "Slāpekļa dioksīda koncentrācija īslaicīgi ir samazinājusies - tas ir tiešs rezultāts tam, ka tika ierobežota satiksme Covid pamdēmijas laikā". Satiksme ir atjaunota. Vai mums atkal ir jāsatraucas?

Ko darīt? - Gaisa attīrītājs ar inovatīvu filtru sistēmu palīdz ievērojami samazināt piesārņojumu - vismaz slēgtās telpās. Ja radās interese, tad sazinieties ar mums pa epastu: eastcon@eastcon.lv


0001_smoke_dirty_1675072252-0060a7c728026827c19959b01cfaab40.jpg